manierisms
manierisms -a, v.; parasti vsk.
1.Mākslas virziens, kas radās Itālijā 16. gadsimtā un kam raksturīgs pārmērīgs dekoratīvisms, izskaistināšana.
Piemēri17. gadsimta vidū Vācijā, arī Livonijā, iemīļota ornamentāla forma bija ar pēcrenesanses Ziemeļeiropas manierismu saistītais tā saucamais auss skrimslas [skrimstalas] motīvs.
2.Formas pārspīlējums, pārsmalcinātība, samākslotība (mākslā). Manierība (2).
Piemēri..krīt acīs forma, manierisms, ar kuru mākslinieks skatītāju grib izbrīnīt, pārsteigt vai samulsināt.
Avoti: 5. sējums