manība
manība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → manīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Manīgums (1).
PiemēriTā [vienkārši dzīvojot], atklāti sakot, ne visai daudz vajag manības...
2.Vispārināta īpašība → manīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Manīgums (2).
3.Vispārināta īpašība → manīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Manīgums (3).
Avoti: 5. sējums