maniere
maniere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids.
PiemēriIndriķī viņa saskatīja vienīgi sliktu; pat balss, nervozās kustības,.. maniere pastāvīgi glaust matus atpakaļ - viss viņu kaitināja.
- Indriķī viņa saskatīja vienīgi sliktu; pat balss, nervozās kustības,.. maniere pastāvīgi glaust matus atpakaļ - viss viņu kaitināja.
- Cik daudz nav izsmējušies puiši par šo dīvaino manieri - iet skrējēja stājā, ar saliektiem ceļiem!
- Tielavam bija arī cita runāšanas maniere - lietišķa, sausa, precīza. Katrs teikums skanēja gandrīz kā formula.
1.1.dsk. Uzvedības un izturēšanās savdabību kopums (atsevišķiem cilvēkiem vai sabiedrības grupai).
PiemēriIegūt labas manieres.
- Iegūt labas manieres.
- ..kaut kas lauciniecisks vēl bija saglabājies viņu valodā, manierēs un dzīves paradumos.
- Vispār, viņa izturēšanās, manieres, runa liecināja par cilvēku, kas dzīvē atradis savu vietu, apliecinājis sev pašam savu vērtību.
- Veidojot Čapajeva tēlu, es nebūt neuzskatīju par vajadzīgu līdzināties īstajam Čapajevam, necentos atdarināt viņa izskatu, gaitu, manieres..
2.Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
PiemēriTālāk - G. Priede raksta īpatnējā manierē, plaši izmanto noskaņas, zemtekstus, bieži savu domu pasaka pusvārdos..
- Tālāk - G. Priede raksta īpatnējā manierē, plaši izmanto noskaņas, zemtekstus, bieži savu domu pasaka pusvārdos..
- Skujenieces dziedošā, daiļskanīgā un tomēr allaž mazliet nedabiska deklamācijas maniere visus viņas tēlus pacēla vairāk vai mazāk pāri realitātei.
- Pēdējā daļā džeza muzicēšanas manieres atdarinājums (būdams pats par sevi ļoti jauks un visādā ziņā veiksmīgs) nedaudz iztraucē klasiski skaidro domu gaitu, nerod pietiekami organisku saiti ar apkārtējo mūzikas materiālu.
Avoti: 5. sējums