manierība
manierība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → manierīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..mamma bez pieklauvēšanas [istabā] nenāks iekšā. Kad viņa pirms dažiem gadiem sāka klauvēt, es nodomāju, ka tā tikai iedoma, kaut kāda manierība.
Avoti: 5. sējums