manierība
manierība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → manierīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..mamma bez pieklauvēšanas [istabā] nenāks iekšā. Kad viņa pirms dažiem gadiem sāka klauvēt, es nodomāju, ka tā tikai iedoma, kaut kāda manierība.
- ..mamma bez pieklauvēšanas [istabā] nenāks iekšā. Kad viņa pirms dažiem gadiem sāka klauvēt, es nodomāju, ka tā tikai iedoma, kaut kāda manierība.
2.Vispārināta īpašība → manierīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriStila manierība.
- Stila manierība.
- Sevišķas, par katru cenu neparastas formas meklējumi vairākās filmas epizodēs izvēršas par tīri ārēju tieksmi pēc oriģinalitātes, par manierību..
- Formas atkailināta pašmērķība savukārt ar laiku pārvēršas pozā, manierismā, bet manierība jau padara neiespējamu dziļu, nopietnu un iejūtīgu tēmas apdari.
Avoti: 5. sējums