manierīgs
manierīgs -ais; s. -a, -ā
manierīgi apst.
1.Tāds, kam ir pārspīlētas, pārsmalcinātas manieres (1).
PiemēriManierīgs ierēdnis.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriManierīga izturēšanās.
2.Pārspīlēts, pārsmalcināts, samākslots (par mākslas darbu).
Piemēri..vārsmās.. vietām jūtams ārišķīgs, manierīgs slavinājums.
Avoti: 5. sējums