Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mānīgums
mānīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → mānīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..brāzmai ir jānāk, kas atvēzē domas svārstu un triec, lai manīgums paput.
Avoti: 5. sējums