Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
manīgums
manīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → manīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBlēžu manīgums.
2.Vispārināta īpašība → manīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMednieka manīgums.
3.Vispārināta īpašība → manīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 5. sējums