ķēriens
ķēriens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → ķert1.
PiemēriAr veiklu ķērienu viņš satvēra asu šīfera gabalu.
Stabili vārdu savienojumiPa ķērienam, arī pa rokai.
2.Paveikta darbība, rezultāts → ķert3. Tas, kas ir iegūts ķerot, gūstot.
Piemēri«Tu.. vienā dienā noķēri vairāk nekā četrdesmit plēsoņu [žurku].» - «Tas bija tikai pirmais ķēriens...» piezīmēja Mednis..
2.1.Loms.
Piemēri..zvejnieki veduši krastā lielus, smagus lomus. ..krasta brigādes posminieks.. neslēpj savu prieku par brango ķērienu.
3.sar. Vērtīgs ieguvums, izdevīgs darījums.
Piemēri..man gadījās itin brangs ķēriens - jauni amerikāņu slēpju zābaki lieliem, gaisā izslietiem četrkantīgiem purniem..
4.sar. Labas spējas, laba prasme.
Piemēri«Tai meitenei ir ķēriens. Liec viņu pie kāda darba gribi, visur viņa būs pirmā.»
Avoti: 4. sējums