Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
burvis
burvis -vja, v.
burve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Cilvēks, kam (māņticīgo uztverē) piemīt spējas pakļaut burvībai (1).
PiemēriPrincis [karalim]: Tas nekas cits nebūs bijis kā krāpnieks vai burvis; citādi viņam nebūtu bijis tik noslēpumaini jānozūd.
  • Princis [karalim]: Tas nekas cits nebūs bijis kā krāpnieks vai burvis; citādi viņam nebūtu bijis tik noslēpumaini jānozūd.
  • «Burve - tu ragana! Atkal esi manus kāpostus apbūrusi.»
  • Līzei likās pretīga par burvi ieslavētā vecene.
  • ..vienā sekundē burvju mākslinieks pārvērš ūdeni vīnā, alū, šampanietī, liķierī - pēc vēlēšanās.
  • Cilvēkiem patīk maldi, ilūzijas un pārsteigumi. Uz tā dibinās visa burvju māksla. Cilvēks smejas, ja viņa acu priekšā sarkans kabatas lakatiņš pēkšņi kļūst zils, zaļš, balts - beidzot pazūd un atrodas skatītāja krūšu kabatā.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.pārn. Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
PiemēriRudīte: Kā jūs šovakar spēlējāt, Ārij! - Tija: Es pat raudāju. Jūs esat īsta burve.
  • Rudīte: Kā jūs šovakar spēlējāt, Ārij! - Tija: Es pat raudāju. Jūs esat īsta burve.
2.dsk. ģen.: burvju, adj. nozīmē; folkl. Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības, ar ko var veikt īstenībā neiespējamo.
PiemēriBurvju gredzens.
  • Burvju gredzens.
  • Burvju paklājs.
  • ..puisēns ieguvis burvju grasi, kuru paberžot gar sāniem iespējams dabūt, ko vien vēlas.
  • Kad ķēniņdēlam iegribējās ēst vai dzert, viņš paņēma savu burvju zizli - un tā priekšā parādījās visgardākie ēdieni un dzērieni.
2.1.pārn. Neparasts, ļoti iedarbīgs.
PiemēriPārliecība ir burvju spēks, brīnumvārdi,.. kas apauj cilvēkam septiņjūdžu zābakus un ļauj tam sausām kājām pāriet jūras dzelmi.
  • Pārliecība ir burvju spēks, brīnumvārdi,.. kas apauj cilvēkam septiņjūdžu zābakus un ļauj tam sausām kājām pāriet jūras dzelmi.
  • ..Tautas avotos mēs smeļam, Katrā lāsē burvju spars.
Avoti: 2. sējums