apjukt
apjukt -jūku, -jūc, -jūk, pag. -juku; intrans.
1.Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas. Apmulst, samulst.
PiemēriApjukt no negaidīta jautājuma.
1.1.Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
PiemēriMācītājs pavisam pazaudēja pamatu zem kājām un rādīja muļķīgi apjukušu seju.
Avoti: 1. sējums