izcils
izcils -ais; s. -a, -ā
izcili apst.
1.Tāds, kam piemīt lielas spējas, prasme. Ievērojams, ļoti spējīgs.
PiemēriIzcils zinātnieks.
- Izcils zinātnieks.
- Kādas lieliskas rakstura īpašības bija piemitušas šim izcilajam puisim! Viņš bija bijis aktīvs, disciplinēts, īsts pionieris un vēlāk komjaunietis.
- ..izcilais igauņu valodnieks.. atzīmēja savu 85. dzimšanas dienu.
2.Tāds, kas atšķiras ar sevišķu kvalitāti (piemēram, ar labumu, lielumu, nozīmīgumu).
PiemēriIzcils panākums.
- Izcils panākums.
- Izcilas spējas.
- Izcili sasniegumi.
- ..Mierlauks nebija vis kaut kāds teorētiķis, bet.. izcils, liels talants..
- Latviešu tautas garīgās kultūras izcilākie paraugi rodami lietišķajā mākslā..
2.1.Liels, nozīmīgs.
PiemēriIzcila loma.
- Izcila loma.
- Humoram ir izcila nozīme jau bērna dzīvē.
- ..acis kļuva vēl tumšākas, samtaini melnas, un vaibsti atklāja kādreizējā izcilā skaistuma pēdas.
Avoti: 3. sējums