vēstnesis
vēstnesis -ša, v.
vēstnese -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus. Ziņnesis.
Piemēri..atsteidzās kāds vēstnesis un paziņoja, ka matroži nejauši uzdūrušies salas galvenajai dzīvības āderei - avotam..
- ..atsteidzās kāds vēstnesis un paziņoja, ka matroži nejauši uzdūrušies salas galvenajai dzīvības āderei - avotam..
- Šorīt no Salavana sargvietas piejāja divi vēstneši pēc palīgiem. Jau no vakarējās nakts velkoties apšaudīšanās.
- Targals: Es liku ataicināt vēstnešus Un karavadoni, jums visu dzirdēt. Tad sakāt [sakiet], vai pareizi darīju..
- pārn. ..mākslinieks vispirms ir cīnītājs, patiesības vēstnesis, un māksla ir viņa tribīne, viņa cīņas lauks.
2.Zīme, kas norāda uz (ko), parasti gaidāmu, iespējamu. Arī priekšvēstnesis.
PiemēriLabprāt un bieži viņi pieminēja nāvi un runāja, ka nespēks un miegs esot viņas vēstneši.
- Labprāt un bieži viņi pieminēja nāvi un runāja, ka nespēks un miegs esot viņas vēstneši.
- Ziemeļrietenis - visniknākais no visiem rudens vējiem, sniega vēstnesis.
- Griezdams vējputeņus, aizkauca februāris, un, šķaidīdams kūstošo sniegu, atgriezās pavasara vēstnesis marts.
Avoti: 8. sējums