neapšaubāms
neapšaubāms -ais; s. -a, -ā
neapšaubāmi apst.
1.Nol. divd. → apšaubīt.
2.Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
PiemēriNeapšaubāmi fakti.
2.1.apst. Protams, katrā ziņā, bez šaubām.
PiemēriNeapšaubāmi, ka, izvēloties [dārziem] dekoratīvos augus, priekšroka jādod nektāra un putekšņu devējiem.
Avoti: 5. sējums