savaldīgs
savaldīgs -ais; s. -a, -ā
savaldīgi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
PiemēriStučku biedri pazīst kā savaldīgu, nosvērtu vīru, nepakļāvīgu straujām mainīgām emocijām.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPie operācijas viņš [ķirurgs] izturējās mierīgi, savaldīgi, nekad savu nervozitāti neizrādīja.
Avoti: 7-1. sējums