mulsums
mulsums -a, v.; parasti vsk.
Rezultāts → mulst. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
PiemēriMan piepeši šķiet, ka esmu nokļuvis kādā svešā malā, nevis Vasā.. Par visu vairāk negribētos, lai Indulis pamanītu manu mulsumu.
- Man piepeši šķiet, ka esmu nokļuvis kādā svešā malā, nevis Vasā.. Par visu vairāk negribētos, lai Indulis pamanītu manu mulsumu.
- Taču mulsums jauno cilvēku neatstāj, viņš sēž pie galda nedabiski taisni un nervozi burza klēpī saliktas rokas.
- Meitene klusēja un nervozi knibinājās ap kleitas kabatām. Acīs bija mulsums un neziņa.
- pārn. Jau visur palu mulsums placis un līksmi sajūk dienu skaits.
Avoti: 5. sējums