Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mulss
mulss -ais; s. -a, -ā
mulsi apst.
1.Tāds, kas mulst, pārdzīvo mulsumu.
PiemēriMulss bērns.
1.1.Tāds, kurā izpaužas mulsums.
PiemēriMulss skatiens.
1.2.Neizteikts, neskaidri jaušams (parasti par emocionālu stāvokli).
PiemēriKad abu [jauniešu] skatieni nejauši sastapās, meitenes acīs pavīdēja mulss biklums, un viņa žigli aizgrieza galvu.
Avoti: 5. sējums