mulsums
mulsums -a, v.; parasti vsk.
Rezultāts → mulst. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
PiemēriMan piepeši šķiet, ka esmu nokļuvis kādā svešā malā, nevis Vasā.. Par visu vairāk negribētos, lai Indulis pamanītu manu mulsumu.
Avoti: 5. sējums