mulst
mulst mulstu, mulsti, mulst, pag. mulsu; intrans.
1.Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju. Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
PiemēriNeziņā mulst.
1.1.Justies neērti, nedroši. Kautrēties (2).
PiemēriPar bailīgu viņu nevarēja saukt, bija kluss un kautrīgs, svešos ļaudīs labprāt nerādījās un par katru nieku sarka un mulsa kā meitene.
1.2.pārn. Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
PiemēriIzlūka prāts mulsa. «Vai tikai akla pārskatīšanās? Zaļā raķete kremļa pagalmā, ko tas nozīmē?»
Avoti: 5. sējums