Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kurls
kurls -ais; s. -a, -ā.
1.Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem).
PiemēriViņa bij pilnīgi kurla, sen jau atradinājusies klausīties un mēģināt saprast, ko citi runāja..
Stabili vārdu savienojumiKurls uz ausīm.
1.1.lietv. nozīmē: kurlais, -ā, v.; kurlā, -ās, s. Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
PiemēriKurlo redzu pirmo reizi. Brašs puisis, bet nedzird: jākliedz ausī.
1.2.Tāds, kam nav dzirdes (par dzīvniekiem).
PiemēriDzirdes mana rāpuļiem ir dažāda. Daudzas ķirzakas, piemēram, ir kurlas, bet citas labi uztver skaņas.
1.3.Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās dzirdes spējas.
PiemēriAusis kurlas no lādiņu kaucieniem un detonācijām...
2.Tāds, kas nevēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
Piemēri..Ieva bija un palika pret šiem svarīgiem krusttēva pierādījumiem kurla.
Avoti: 4. sējums