Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
negudrs
negudrs -ais; s. -a, -ā
negudri apst.
1.Tāds, kam ir vājas domāšanas spējas. Tāds, kas vāji uztver, saprot.
PiemēriNegudrs cilvēks.
  • Negudrs cilvēks.
  • Vecītis nudien negudrs, ja sāks šurp vilkt visus kara bāreņus, tad kāposti būs jāvāra veļas kublā..
  • Jurģis atgrūž logu līdz galam vaļā, uzkāpj uz palodzes.. Izbijusies ieskrien māte. «Jurģi, Jurģi! Vai negudrs esi palicis! Naktskreklā! Caurvējā!»
Stabili vārdu savienojumiKā negudrs.
  • Kā negudrs idioma1.sar. Saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas ko dara ļoti intensīvi.2. Saka par parādībām dabā, kuras noris ļoti intensīvi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNegudrs skatiens.
  • Negudrs skatiens.
  • Negudra rīcība.
  • Negudras runas.
  • Un tad viņa.. ļāva taksometram paripot savai mājai garām. Tā nebija prātīga rīcība.. Tas tik tiešām bija negudrs solis..
Avoti: 5. sējums