tribīne
tribīne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Speciāli iekārtots paaugstinājums, parasti publiskajam runātājam, diriģentam.
PiemēriRunātāja tribīne.
Stabili vārdu savienojumiKāpt tribīnē (arī kancelē).
1.1.pārn. Vieta, arī pasākums, kurā (kāds) uzstājas, pauž savus uzskatus.
PiemēriTik tiešām, dažubrīd liekas, ka mūsu no tribīnēm sludinātā dabas mīlestība ir visai uzspēlēta, vairāk reklāmiska nekā iekšēji izjusta.
1.2.pārn. Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
Piemēri..mākslinieks vispirms ir cīnītājs, patiesības vēstnesis, un māksla ir viņa tribīne, viņa cīņas lauks.
2.parasti dsk. Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.). Šādā būvē esošie skatītāji.
PiemēriPilnas tribīnes.
2.1.arī vsk. Vieta goda viesiem, godināmajiem u. tml. (svētkos, svinībās).
PiemēriGoda tribīne.
Avoti: 7-2. sējums