brīnumains
brīnumains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir, neparastas īpašības, pārdabiskas spējas.
PiemēriAvicenna.. izsmēja.. mēģinājumus atrast brīnumaino eliksīru, kas spētu pārvērst jebkuru metālu par zeltu.
- Avicenna.. izsmēja.. mēģinājumus atrast brīnumaino eliksīru, kas spētu pārvērst jebkuru metālu par zeltu.
- ..mazā ganiņa brīnumainās stabulītes skaņas.. spējīgas likt ķēniņiem un zirgiem joņot trakā dejā..
- Spēks brīnumains ir maizes riecienā.
1.1.Dīvains, arī neticams.
PiemēriBrīnumaini nostāsti.
- Brīnumaini nostāsti.
- ..ieraudzījām kaut ko brīnumainu. Pēdējais putns, kas lidoja nopakaļ un sargāja [dzērvju] baru, pēkšņi metās pretim [lidmašīnas] motoram..
- Kādā ieliņā starp drupu kaudzēm brīnumainā kārtā [karā] neskarts palicis Šillera piemineklis.
2.Tāds, kas izraisa apbrīnu. Apbrīnojams.
PiemēriBrīnumainas celtnes.
- Brīnumainas celtnes.
- ..pusvadītāji, atklāj savas brīnumainās īpašības. Vienā galā tie izstaro siltumu, otrā - aukstumu!
- Dažu plastmasu īpašības ir tik brīnumainas, ka, ar tām iepazīstoties, cilvēks pirmajā brīdī apmulst.
2.1.Neparasts, neredzēts (par ko ļoti skaistu).
PiemēriBrīnumains skaistums.
- Brīnumains skaistums.
- Zaigot brīnumainās nokrāsās.
- ..tikai pēc laiciņa viņš atklāja šo [meitenes] acu brīnumaino daili - tās atgādināja saules apmirdzētas pavasara debesis.
- ..tur pretī spīd ne pārupes ugunis, bet brīnumaina, vārdos nepasakāma gaisma.
- «Tas ir meža zvērs!» domā Annele, un sirds viņai nodreb. Tāds brīnumains, skaists, nekad neredzēts meža zvērs!
Avoti: 2. sējums