neārstējams
neārstējams -ais; s. -a, -ā
neārstējami apst.
1.Nol. divd. → ārstēt.
2.Tāds, kas slimo ar slimību, kura nepakļaujas ārstēšanai, kuru nav iespējams novērst, izārstēt.
Piemēri«Bet es taču nevaru aizņemt gultas ar neārstējamiem slimniekiem un pēc tam atraidīt tādus, kam stacionārs tiešām vajadzīgs.»
2.1.Tāds, kas nepakļaujas ārstēšanai, tāds, ko nav iespējams novērst, izārstēt (par slimību).
PiemēriNeārstējami slims.
Avoti: 5. sējums