spējš
spējš -ais; s. -a, -ā
spēji apst.
1.Tāds, kas rodas, noris pēkšņi, arī spēcīgi, strauji.
PiemēriSpējš pārsteigums.
- Spējš pārsteigums.
- Spējas dusmas.
- Spējš tvēriens.
- Spēji uznāk lietus.
- Kad nu Austriņam nebija nekur jāsteidzas, Blaumanis atplauka spējā priekā.
- ..ar spēju atspērienu viņa [varde] pasviedās uz augšu, pārlidoja pāri delnas malai.. un ar mīkstu šļakstienu ienira tumšajos ūdeņos.
- Automašīna, bremzēm nejauki čīkstot, spēji apstājās.
1.1.Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
PiemēriTad saspringa un atkal atslāba viņa ķermenis. Spēji apsviedies, viņš aizsteidzās.
- Tad saspringa un atkal atslāba viņa ķermenis. Spēji apsviedies, viņš aizsteidzās.
- Automašīna spēji nogriezās ceļa pa labi.
- ..ceļš spēji pagriezās pa labi..
1.2.Spēcīgs un straujš (par darbību, procesu).
Piemēri..Un tikai reizām [reizēm], spējāk kustoties, Kā sīki zvārgulīši dzelži stinkšēs..
- ..Un tikai reizām [reizēm], spējāk kustoties, Kā sīki zvārgulīši dzelži stinkšēs..
- Likumsakarīgi spējš Dailes teātra mākslas uzplaukums iezīmējās tūlīt pēc Lielā Tēvijas kara..
- Svilpjot šo tango, vīrs uznāca uz šosejas un pēkšņi sāka svilpot vēl spējāk..
Avoti: 7-2. sējums