Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
traheja
traheja -as, s.
1.anat. Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
PiemēriTrahejas siena sastāv no 18-20 skrimšļa pusgredzeniem (traheja nesaplok!), kas savienoti ar saistaudiem un gludo muskulatūru.
2.anat. Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
3.parasti dsk.; bot. Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē — nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes.
Avoti: 7-2. sējums