spriedelējums
spriedelējums -a, v.
Vispārīga, nenoteikta, parasti vāji pamatota, doma, izteikums (par ko), to kopums. Liekvārdīga, bezsaturīga runa, saruna (par ko).
PiemēriSekls spriedelējums.
- Sekls spriedelējums.
- Tukšs spriedelējums.
- Dusmas aktrisē izraisa spriedelējumi par prāta laikmetu un pat itin kā teātra nepieciešamību tam piemēroties..
- Baumas un muļķīgi spriedelējumi šaudās no nodaļas uz nodaļu..
- Ja divdesmitgadīga strādniece pirmā pasveicina savu piecdesmitgadīgo meistaru vai ceha priekšnieku, nav nekāda pamata spriedelējumiem par to, ka priekšnieki nesveicina savas padotās.
Avoti: 7-2. sējums