dulburība
dulburība -as, s.; sar.; niev.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → dulburīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZiņģu Ješka ar pilnu krūti stāv par buržuāzisko Latviju. Tās dižvīru kultivētais urāpatriotisms viņā iesēdies līdz kaulam un ir viena no Ješkas raksturīgākajām dulburības izpausmēm. Tā vārdā viņš gatavs aizmirst visu.
2.Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
PiemēriDarīt dulburības.
Avoti: 2. sējums