gudrība
gudrība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → gudrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMīklas visām tautām ir bijušas gudrības pārbaudīšanas līdzeklis.
- Mīklas visām tautām ir bijušas gudrības pārbaudīšanas līdzeklis.
- Latigora mudina liju «mainīties uz augšu», viņā reizē ir cildena gudrība, cilvēcība, viņas spēks iet roku rokā ar gudrību un mīlestību.
- pārn. Tā - dabas, lielā gudrība; uz mirkli mirt, Tad - sēklai plīst un ziedam plaukt, un atkal birt.
2.Atziņa, zināšanas, arī to kopums.
Piemēri..māte visdažādākajos variantos.. darīja man zināmu seno tautas gudrību par augsto kāpšanu un iespējamo zemo krišanu.
- ..māte visdažādākajos variantos.. darīja man zināmu seno tautas gudrību par augsto kāpšanu un iespējamo zemo krišanu.
- ..visas savas toreizējās gudrības es biju smēlies no «skolas maizes»: pasaciņas, dziesmiņas, stāstus, notikumus, ziņas par vecajiem latviešiem, par svešām zemēm...
- Sakrāsi gudrības nemanot vien, pa kripatiņai. Šodien dabū zināt vienu, rīt - ko citu. Kaut ko no mātes, kaut ko no manis. Tad vēl grāmatās izlasīsi.
- Par cienījamu uzskatīja cilvēku.., no kura rīcības (ne tikai vārdiem) kā no dzidra avota ikreiz var pasmelties dzīves gudrību, darba māku.
- «Zinu! Nestāsti man ābeces gudrības,» šis nelaipni atcērt.
- Dažiem atradās vēl grāmatu gudrības, ka siļķes turoties Atlantijas straumju rajonos un katrā gadalaikā citās vietās.
Stabili vārdu savienojumiĀbeces gudrība. Dzīves gudrība. Grāmatu gudrība.
- Ābeces gudrība — Ļoti vienkārša, elementāra atziņa (ko kāds pauž).
- Dzīves gudrība — Praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
- Grāmatu gudrība — Zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.
2.1.Padoms, ierosinājums, ieteikums.
PiemēriMāte: Es tak [taču] domāju, tu to pulksteni dosi Krustiņam!.. Paša bērnam vajaga, otram dod! Laikam jau tava gudrība, Krustiņ?
- Māte: Es tak [taču] domāju, tu to pulksteni dosi Krustiņam!.. Paša bērnam vajaga, otram dod! Laikam jau tava gudrība, Krustiņ?
- Austra, Marta un Lonija iekārtojās solā netālu no vieniem vārtiem. Tā bija Lonijas gudrība, jo, kā viņa teica, te varēšot vislabāk redzēt uzbrucēju darbu [futbola sacensībās].
- Ja nebijis Zelmas gudrību, nezin vai mamma būtu maz ņēmusi rokā siksnu toreiz..
4.parasti vsk.; sar. Saprašana, skaidrība.
PiemēriNetikt pie gudrības, tu «Klausies tik visādas bābu [sievu] pasakas, tad tu gan tiksi pie gudrības!»
- Netikt pie gudrības, tu «Klausies tik visādas bābu [sievu] pasakas, tad tu gan tiksi pie gudrības!»
Stabili vārdu savienojumiGudrības zobs anat.
- Gudrības zobs anat — Pēdējais (trešais) lielais dzeroklis.
Avoti: 3. sējums