Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
meiča
meiča -as, s.; sar.
Jauna, neprecējusies sieviete.
PiemēriViņa.. jaunām meičām pareģoja drīzu iekļūšanu precētas sievas kārtā.
  • Viņa.. jaunām meičām pareģoja drīzu iekļūšanu precētas sievas kārtā.
  • Taņa - gadus septiņpadsmit veca, smuidra meiča kastaņbrūniem matiem..
Avoti: 5. sējums