uzvedība
uzvedība -as, s.; parasti vsk.
1.Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
PiemēriPusaudžu uzvedība.
- Pusaudžu uzvedība.
- Pieklājīga uzvedība.
- Nepieklājīga uzvedība.
- Uzvedības kultūra.
- Skolēnu uzvedības noteikumi.
- Katrā laikmetā izveidojušās savas īpatnējas ārējās uzvedības normas, kas cieši saistītas ar laikmeta sociālo iekārtu, nacionālajām īpatnībām, dabu, klimatu, reliģiju, parašām..
- Es murmināju, ka esmu dīdīts visādās smalkas uzvedības stundās, bet tāda vārna pērta, tāda nepērta.
- ..raksturojums vēstīja, ka zēnam bijušas daudzas kļūmes gan mācībās, gan uzvedībā.
- ..režisors prasīja no tēlotājiem domas un pārdzīvojuma, skatuviskās uzvedības patiesību.
2.Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums. Izturēšanās (2).
PiemēriMūsdienās, kad izzināti dzīvnieku uzvedības zinātniskie pamati, gan dresētājs, gan arī izglītots dzīvnieku draugs var pilnīgi paļauties uz savu audzēkni.
- Mūsdienās, kad izzināti dzīvnieku uzvedības zinātniskie pamati, gan dresētājs, gan arī izglītots dzīvnieku draugs var pilnīgi paļauties uz savu audzēkni.
- ..nebrīvībā [akvārijā] zivis, tāpat kā visi dzīvnieki, diezgan ātri maina savu uzvedību.
- Medņa stāja, uzvedība un pašapziņa liecināja, ka putns priedē jūtas kā noteicējs.
Avoti: 8. sējums