Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzvedība.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (48):
- zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve. Vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
- Galda kultūra Atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda.
- pienākties Būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
- pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
- maniere Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids.
- uzvesties Izturēties atbilstoši savas sugas īpatņu uzvedības priekšnoteikumiem.
- uzvesties Izturēties atbilstoši uzvedības normu nosacījumiem.
- Turēt sevi rāmjos Izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
- Turēt sevi (rokās) (arī turēt sevi rāmjos sar.) Izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
- rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens. Nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
- kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur), uzvedības, darbības noteikumi (kur).
- palaidnība Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana.
- kurators Persona, kurai uzdots vadīšanas un audzināšanas nolūkos sekot kāda darbam, mācībām, uzvedībai.
- tonis Pieklājība, uzvedība, to normu kopums.
- Smalkais tonis Pieklājības, izsmalcinātas uzvedības normu kopums.
- Smalkais tonis Pieklājības, izsmalcinātas uzvedības normu kopums.
- Slikts tonis Pieklājības, uzvedības normām neatbilstoša rīcība.
- Slikts tonis Pieklājības, uzvedības normām neatbilstoša rīcība.
- Labais tonis Pieklājības, uzvedības normas.
- Labais tonis Pieklājības, uzvedības normu kopums.
- pieklājība Pieņemtajām normām atbilstošu uzvedības, izturēšanās nosacījumu kopums (attiecībās ar citiem sabiedrības locekļiem).
- socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā mainās cilvēka uztvere, apziņa, garastāvoklis, uzvedība.
- Sociālā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes. Sociālā psiholoģija.
- Ielas puika Pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- Ielas zēns (arī puika) Pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
- Kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita. Saka par cilvēku, kura rīcība, uzvedība ir nedroša, nepārliecinoša.
- Sabiedrības dāma Sieviete, kura bieži mēdz būt augstākajās aprindās un ievēro šo aprindu uzvedības normas.
- etiķete Stingri noteikti uzvedības un izturēšanās priekšraksti.
- vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
- netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums. Tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
- pusmežonīgs Tāds, kam ir samērā zema uzvedības kultūra. Arī samērā neapvaldīts, rupjš.
- nekulturāls Tāds, kam nav izglītības. Tāds, kas neievēro uzvedības normas.
- neaudzināts Tāds, kam trūkst uzvedības iemaņu.
- pienācīgs Tāds, kas ir atbilstošs kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
- palaidnīgs Tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem). Arī nebēdnīgs, nerātns.
- uzvedīgs Tāds, kas izturas atbilstoši uzvedības (1) normām.
- nesavaldīgs Tāds, kas nepakļauj, neprot pakļaut savas vajadzības, tieksmes, jūtas sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām.
- pieklājība Tāds, kurā izpaužas atbilstība pieņemtajām uzvedības, izturēšanās normām.
- uzvedīgs Tāds, kurā izpaužas šāda uzvedība.
- likumdevējs Tas (tāds), kas nosaka tendences (piemēram, uzvedības normās, modē).
- audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas.
- tiesības Valsts noteiktas vai sankcionētas uzvedības normas, izturēšanās obligāti noteikumi, to kopums, kurš ir ietverts valsts varas orgānu aktos (piemēram, likumos) un kura izpildi nodrošina valsts ar piespiedu līdzekļiem.
- džentlmenis Vīrietis, kas ļoti korekti izpilda un ievēro labas uzvedības un sadzīves normas.
- neuzvedīgums Vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neuzvedība.
uzvedība citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV