pienācīgs

pienācīgs -ais; s. -a, -ā

pienācīgi apst.

1.Tāds, kas ir atbilstošs kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.

PiemēriPievērst viesim pienācīgu uzmanību.

Pievērst viesim pienācīgu uzmanību.
..es izgludināju un kapteiņa klātbūtnē pielaikoju savu gaišo pavasara uzvalku, lai Londonā varētu pienācīgā izskatā nokāpt krastā.
Vietējo, katrai apdzīvotai vietai piemītošo īpatnību pienācīga novērtēšana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas izvirzās mūsu arhitektiem..

1.1.Atbilstošs, piemērots.

PiemēriNo oša un kļavas klučiem šo un to atlasīja [ratiem], bet pienācīga ozola riteņu spieķiem te nevarēja atrast..

No oša un kļavas klučiem šo un to atlasīja [ratiem], bet pienācīga ozola riteņu spieķiem te nevarēja atrast..

1.2.apst. Tā, kā vajag. Labi, kārtīgi.

PiemēriAugsne rudenī pietiekami agri sagatavojama sējai, lai tā līdz sala iestāšanās laikam pienācīgi nosēstos..

Augsne rudenī pietiekami agri sagatavojama sējai, lai tā līdz sala iestāšanās laikam pienācīgi nosēstos..
..nosēdāmies atkal uz saviem lakatiem pakaļējā sēdeklī, atritinājām segu, aizpogājām to pienācīgi..

2.Tāds, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt.

PiemēriViņa.. iekasēja akcijsabiedrībai «Ceplis» pienācīgas naudas summas, noguldīja tās bankā..

Viņa.. iekasēja akcijsabiedrībai «Ceplis» pienācīgas naudas summas, noguldīja tās bankā..

Stabili vārdu savienojumiPienācīgā mēra. Turēt pienācīgā (arī zināmā) attālumā (retāk atstatumā).

Avoti: 6-2. sējums