palaidnība
palaidnība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → palaidnīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBērna palaidnība.
- Bērna palaidnība.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → palaidnīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Jāsaka, tas cilvēks ar godu, aiz nespēka ienācis nabagmājā, bet dažs tur ir tik aiz slinkuma un palaidnības..»
- «Jāsaka, tas cilvēks ar godu, aiz nespēka ienācis nabagmājā, bet dažs tur ir tik aiz slinkuma un palaidnības..»
- ..Krustiņš vienmēr ciešāk saistījās vieglprātības un palaidnības valgos.
3.Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana.
PiemēriPēdējās dienās Gunārs.. darīja dažādas palaidnības.. Gunārs salauza ūdenskrānu un izsita logu, izbradāja puķes skolas apkalpotāja dārziņā..
- Pēdējās dienās Gunārs.. darīja dažādas palaidnības.. Gunārs salauza ūdenskrānu un izsita logu, izbradāja puķes skolas apkalpotāja dārziņā..
- ..kamēr nebiju mājās, aizdedzinājuši atpūtas krēsla atzveltni. Tagad atkal Andrim galds uz kājas uzkritis. Vienās palaidnībās, bet puikas taču..
- ..Gustiņa māte, nelabu nojauzdama, atliec muguru no veļas bļodas un saniknota uzlūko dēlēnu. «Kādas palaidnības pastrādāji?»
Stabili vārdu savienojumiDzīt palaidnības.
- Dzīt palaidnības idioma — sar. Palaidņoties.
Avoti: 6-1. sējums