uzvedīgs
uzvedīgs -ais; s. -a, -ā
uzvedīgi apst.
1.Tāds, kas izturas atbilstoši uzvedības (1) normām.
PiemēriUzvedīga skolniece.
- Uzvedīga skolniece.
- ..skolotāja konstatēja, ka viņas audzēkņi nav tik uzvedīgi kā ciemiņi.
- Ģērbies elegantā frakā, iznesīgs un uzvedīgs, viņš vijās ap smalko lēdiju intīmākām grupām.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda uzvedība.
PiemēriEs ļoti oficiāli un uzvedīgi atsveicinājos no Rasmas, trūka vēl tikai, ka es viņai būtu noskūpstījis roku.
- Es ļoti oficiāli un uzvedīgi atsveicinājos no Rasmas, trūka vēl tikai, ka es viņai būtu noskūpstījis roku.
Avoti: 8. sējums