uzvedība
uzvedība -as, s.; parasti vsk.
1.Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība. Pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
PiemēriPusaudžu uzvedība.
2.Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums. Izturēšanās (2).
PiemēriMūsdienās, kad izzināti dzīvnieku uzvedības zinātniskie pamati, gan dresētājs, gan arī izglītots dzīvnieku draugs var pilnīgi paļauties uz savu audzēkni.
Avoti: 8. sējums