nesavaldīgs
nesavaldīgs -ais; s. -a, -ā
nesavaldīgi apst.
1.Tāds, kas nepakļauj, neprot pakļaut savas vajadzības, tieksmes, jūtas sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām.
PiemēriNesavaldīgs bērns.
- Nesavaldīgs bērns.
- Pārlieku emocionāls cilvēks taču nekontrolē savu rīcību, tas ir nesavaldīgs..
- Aina jau nožēlo savus pārsteidzīgos smieklus. Tas laikam ir satraukums, kas dara viņu tik nesavaldīgu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNesavaldīgas elsas.
- Nesavaldīgas elsas.
- Nesavaldīgi raudāt.
- Nesavaldīgi izrunāties.
- Nesavaldīgi klaigāt.
- ..[direktora] rīcība bija nervoza un nesavaldīga. Asiem uzbrēcieniem viņš pūlējās uzturēt skolā kārtību.
- ..Rasma izplūda nesavaldīgu smieklu lēkmē..
- ..Kristīne nesavaldīgi saņem brāli pie rokas un purina.
Avoti: 5. sējums