parikte
parikte -es, dsk. ģen. -šu, s.; novec.
Ierīce.
Piemēri..[amatnieks] pamāca, kā ķieģeļus salikt kastē, kā pēc tam pašam ielīst ādas nēšos un visu to parikti mugurā uzvelt.
Avoti: 6-1. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis