parikšot
parikšot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Rikšojot, rikšiem paskriet.
PiemēriTikai retumis, meža un krūmu aizvēnī, zirgi varēja kādu gabaliņu parikšot, lielāko ceļa daļu tie soļos brida pa biezo sniegu.
- Tikai retumis, meža un krūmu aizvēnī, zirgi varēja kādu gabaliņu parikšot, lielāko ceļa daļu tie soļos brida pa biezo sniegu.
- Taču četrkājainis [zirgs],.. viltību nopratis, pasteidzās parikšot garām, pirms gūstītājs nokļuva uz taciņas.
- Nu manu bērīti, parikšo smalki!
1.1.sar. Ātri paskriet (par cilvēku).
PiemēriLai paskubinātu tanti Emīliju iet ātrāk, viņš mēģina uzsākt riksi, bet tūliņ iejaucas vecaistēvs: «Nu, nu Ivar! Ne tik strauji! Tante tak negrib skriet. Ja kājas kņud, parikšo viens.»
- Lai paskubinātu tanti Emīliju iet ātrāk, viņš mēģina uzsākt riksi, bet tūliņ iejaucas vecaistēvs: «Nu, nu Ivar! Ne tik strauji! Tante tak negrib skriet. Ja kājas kņud, parikšo viens.»
Avoti: 6-1. sējums