pārinieks
pārinieks -a, v.
pāriniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas u. tml. Cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
PiemēriVirpotājam.. trijos gados mainījušies pieci pārinieki uz viņa virpas..
2.parasti dsk.; vēst. Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka.
Piemēri..puiši deramā dienā taisni lūgšus bij jālūdz, visus pāriniekus paņēma muiža.
Stabili vārdu savienojumiPārinieku (arī pārinieka) puisis.
3.etn. Māla trauks (Austrumlatvijā), ko veido divi kopā sastiprināti mazāki trauki un kopēja pusapļa veida osa.
PiemēriMeistara izvirpotie un skopi rotātie piena podi, ķērnes, medaunieki, vāraunieki, ievārījuma podi, eļļas trauki, pārosi un pārinieki - spilgti un konkrēti sava laika ļaužu dzīves veida liecinieki.
Avoti: 6-1. sējums