miezaite
miezaite -es, dsk. ģen. -šu, s.; arī
miezaita -as, s.; apv.
Miezājs1.
Piemēri..Marčs dzina savu ganāmo pulku jau pa pusei noganītā miezaite... Ielaidis zosis tīrumā, kur vārpas vēl nebija nolasītas, Marčs apsēdās pie miežu gubiņas..
Avoti: 5. sējums