Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paklēte
paklēte -es, dsk. ģen. -šu, s.
paklēts -klēts, dsk. ģen. -klēšu, s.; retāk
Vieta zem klēts. Pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem).
Piemēri..klētiņa bija piekalnē. Šovasar bij pārmērīgi lijis. Ūdens, no kalna tecēdams, saskrēja paklētē.
  • ..klētiņa bija piekalnē. Šovasar bij pārmērīgi lijis. Ūdens, no kalna tecēdams, saskrēja paklētē.
  • Bet kas tam [zēnam] nepalīst paklētī, pacelt zināmā vietā ar muguru grīdas dēli.. un iekāpt iekšā?...
  • Čakste sekoja bēgošajam pretiniekam [runcim] līdz pat paklētij...Minka bija pārmācīts tik pamatīgi, ka visu dienu pēc divcīņas nogulēja zem klētiņas..
  • ..vismaz kopš agrā feodālisma Latvijā bijušas arī mantu glabāšanai paredzētas zemē iedziļinātas vai virszemes paklētes.
Avoti: 6-1. sējums