Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atstatīt
atstatīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
PiemēriJa apsūdzēto nepieciešams atstatīt no amata, izmeklētājs pieņem par to motivētu lēmumu.
Avoti: 1. sējums