asprātība
asprātība -as, s.
1.tikai vsk. Vispārināta īpašība → asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Prāta asums.
PiemēriRunātāja asprātība.
- Runātāja asprātība.
- ..Gailis [kareivis] ar viņam piemītošo asprātību pasmējās: «Redz, baznīcu [hitlerieši] pārvērtuši par morgu!»
- Sleidovs jokos un asprātībā pats sevi pārspēja.
2.parasti dsk. Humoristiski vai satīriski izteicieni.
PiemēriRunāt asprātības.
- Runāt asprātības.
- Pārsteigt ar asprātībām.
- ..[pasažieris] svaidīja uz visām pusēm asprātības, pats garšīgi smējās citiem līdzi..
- Puiši nomet svārkus un lokās pa dobēm. Dzirkst asprātības un smiekli.
- ..veco Skanuļu īpatnības šur tur paspīd vai nu kādā teicienā, vai kustībā, smieklā vai asprātībā, vārdu sakot, lauku dzīves nepiespiestā vaļībā.
- Vilma pati neievēroja, ka jau bija ierauta šajā runu, asprātību, joku un smieklu virpulī.
Avoti: 1. sējums