asprātīgs
asprātīgs -ais; s. -a, -ā
asprātīgi apst.
1.Tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus. Tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā.
PiemēriAsprātīgs sarunu biedrs.
- Asprātīgs sarunu biedrs.
- Asprātīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriAsprātīga piezīme.
- Asprātīga piezīme.
- Asprātīgs dialogs.
- Un cik draiskas, asprātīgas, bieži sīva skaudruma pilnas ir apdziedāšanās dziesmas. Tās netaupa sliņķus, gluži kā ar nātrēm noper skopo saimnieku vai saimnieci..
- Kur kāds dzīvē novērots reāls vai arī rakstnieka skatījumā pārspīlēts gadījums iešķiļ Doku Ata humora dzirksteli, tur rodas asprātīgs, smīdinošs pants.
- Stundām ilgi Rita ar patiesu prieku un neapnikdama varēja klausīties Imanta valodā, kas vienmēr bija asprātīga, gudra, saistoša.
1.2.Tāds, kas veidots, radīts mērķtiecīgi, ar bagātīgu izdomu. Atjautīgs.
PiemēriAsprātīgs projekts.
- Asprātīgs projekts.
- Asprātīgs uzdevuma risinājums.
Avoti: 1. sējums