aste
aste -es, dsk. ģen. -stu, s.
1.Sašaurināts mugurkaula turpinājums.
PiemēriZirga aste.
Stabili vārdu savienojumiAste gaisā. Asti nolaidis (arī ierāvis).
1.1.Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
PiemēriVēža astes spura.
2.Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
PiemēriLidmašīnas aste.
2.1.sar. Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
PiemēriAndram bij laimējies, divas paprāvas līdakas un divas raudas izkratījās no murda astes.
2.2.No komētas izplūstošo gāzu veidojums.
PiemēriKad komēta pienāk vēl tuvāk Saulei, tai rodas simtiem miljonu kilometru gara jonizētu gāzu vai putekļu aste..
2.3.sar. Nobeigums, beigu daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).
PiemēriTikai pār tiltu un sādžai cauri izbraukuši, viņi [kareivji] ieraudzīja sava pulka kolonnas asti aizlokāmies starp kokiem pret kalnu.
Stabili vārdu savienojumiVilkties astē.
Avoti: 1. sējums