nopietnība

nopietnība -as, s.; parasti vsk.

1.Vispārināta īpašība → nopietns₁, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriPieauguša cilvēka nopietnība.

2.Vispārināta īpašība → nopietns₂, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriKlaucāns bij ļoti nopietns, aiz pārāk lielas nopietnības pat mazliet bēdīgs izskatījās.

3.Vispārināta īpašība → nopietns₃, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriRunāt visā nopietnībā.

4.Vispārināta īpašība → nopietns₄, šīs īpašības konkrēta izpausme.

5.Vispārināta īpašība → nopietns₅, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriSituācijas nopietnība.

6.lok.: nopietnībā, apst. nozīmē Īstenībā, faktiski.

PiemēriMēs [nabadzīgie bērni] jutām, ka nopietnībā šie [iestāju] eksāmeni vērsti pret mums un mūsu uzmācību.

Avoti: 5. sējums