pakare
pakare -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
PiemēriKalnu vainagoja nosūnojusi klints. Tās pakarēs atradām sārti violetus ziedu zvaniņus.
- Kalnu vainagoja nosūnojusi klints. Tās pakarēs atradām sārti violetus ziedu zvaniņus.
2.literat. Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
PiemēriJa ķēde ir starpstrotisks atkārtojums, tad citāds raksturs ir pakarei, kas, ievadot teikumu (rindu), atkārto iepriekšējā teikuma beigas..
- Ja ķēde ir starpstrotisks atkārtojums, tad citāds raksturs ir pakarei, kas, ievadot teikumu (rindu), atkārto iepriekšējā teikuma beigas..
- R. Veidemane analizēja sintaktisko pakāri (viena un tā paša vārda vienlaicīgu iesaistījumu divos secīgos teksta nogriežņos).. dzejā.
- Saistītājvārdi sintaktiskajā pakare apliecina šīs dzejas epikas struktūru: tie liecina par tiešu viena dzejas tēla izaugšanu no otra..
3.tehn. Ierīce, sistēma, kurā kas ir pakārts.
PiemēriCeltņa kāša pakare.
- Celtņa kāša pakare.
- Kuļmašīnas sieta pakare.
Avoti: 6-1. sējums