ornamentalitāte
ornamentalitāte -es, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → ornamentāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRunājot par Purvīša ainavu ornamentalitāti, jāpiebilst, ka savas jaunrades dažādos posmos gleznotājs to ir uztvēris atšķirīgi.
- Runājot par Purvīša ainavu ornamentalitāti, jāpiebilst, ka savas jaunrades dažādos posmos gleznotājs to ir uztvēris atšķirīgi.
- Rokoko stilam nebija dziļa idejiska satura. Tam raksturīga formas izskaistināšana, samākslota ornamentalitāte.
2.mūz. Vispārināta īpašība → ornamentāls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkaņdarba ornamentalitāte.
- Skaņdarba ornamentalitāte.
Avoti: 6-1. sējums