Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vantis
vantis vanšu, vsk. vants, vants, s.
1.Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
PiemēriKuģa vantis.
2.Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
PiemēriVanšu tilts.
Avoti: 8. sējums