Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
darbmūžs
darbmūžs -a, v.; parasti vsk.; tehn.
Laika posms, kurā (izstrādājums, ierīce) saglabā noteiktas īpašības, spēju darboties.
Piemēri..automobiļa darbmūžs, ko aprēķina pēc nobraukta kilometru skaita, ir vairāki simttūkstoši kilometru..
  • ..automobiļa darbmūžs, ko aprēķina pēc nobraukta kilometru skaita, ir vairāki simttūkstoši kilometru..
  • ..detonācija rada mehānisku un termisku dzinēja pārslodzi, samazina tā lietderīgo jaudu un darbmūžu..
  • Aparātu būvētāji ļoti augstu vērtē tantala elektriskos kondensatorus, kas ir efektīvāki un ar garāku darbmūžu nekā citu materiālu kondensatori.
Avoti: 2. sējums